Kā novērtēt pulsa atjaunošanos pēc treniņa

Visiem, kuri nodarbojas ar sportu, bet vēl nav iegādājušies nopietnu pulsometru, noteikti interesē – cik labi fiziski sagatavoti viņi ir. Tad lūk – šīs rindas būs tieši šiem cilvēkiem.

Neizplūdīšu liekvārdībā un ķeršos pie lietas.

Pirmkārt ir jāsaprot, ka treniņa laikā, katrai vecuma grupai ir savs minimālais un maksimālais pulss, kurā ir jāiekļaujas. Un vēlams nemaukt visu laiku pie augšējās robežas. Labāk turēties tuvāk apakšējai robežai.

20-29 gadi = 120-160 sm(sitieni minūtē)

30-39 gadi = 114-152 sm

40-49 gadi = 108-144 sm

Tālāk neieslīgšu, jo ja jauniem cilvēkiem der reiz pa reizei pārbaudīties pie ārsta, tad pēc 50 gadu sasniegšanas, domāju ka trenēties vajadzētu tikai pēc ārsta apskates un rekomendācijām.

Pulsa robežas precīzi var izrēķināt tikai sporta laboratorijā un šie ir aptuveni aprēķini.

Treniņa laikā viss skaidrs, bet tagad sākas pats interesantākais. Uzreiz pēc treniņa beigām, piemēram, finišs krosā – nomēram pulsu. Pēc 2 minūtēm nomēram pulsu vēlreiz un tagad aritmētika vienkārša: no pulsa kāds bija uzreiz pēc treniņa, atņemam to pulsu, kāds bija 2 minūtes vēlāk. Ja rezultāts ir…

mazāk kā 22 – tad Tavs patiesais vecums ir lielāks nekā kalendārais

22-52 – Tavs vecums ir vienāds ar kalendāro vecumu

53-58 – Tavs vecums ir nedaudz mazāks par kalendāro vecumu

59-65 – Tavs vecums ir jūtami mazāks par kalendāro vecumu

66 un vairāk – Tavs vecums ir krietni mazāks par kalendāro vecumu

Attiecīgi – jo lielāka starpība starp šiem diviem pulsiem, jo labāka ir fiziskā sagatavotība.

Ceru, ka kādam tas palīdzēja. Lai labi sportojas!