Archive for the IT palīdzība Category

Par un ap epastiem

Posted in IT palīdzība on novembris 14, 2011 by matissjekabsons

Mūsdienu komunikācijas, vien no stūrakmeņiem – E-pasts!

Lieto daudzi un lieto uz daudz un dažādām iekārtām. Datori, tālruņi, planšetdatori un mūsdienās arī auto un TV, jo vairāk un vairākas iekārtās ir iebūvētas epastu un citu komunikāciju iespējas. Mēģināšu nedaudz apstāstīt par to, kas jāzina konfigurējot epastus. Jāsaprot e-pastu darbības pamati. 1. ir epastu serveris. Tas var būt kā kompānijas serveris, vai arī piem kāds no publiskajiem epastu servisiem (gmail.com, inbox.lv utt). 2. epastu serveris pats par sevi, ir tikai komunikācijas mezgls, līdzīgi kā mobilā tālruņa apraides tornis. 3. epastiem var piekļūt divējādi – izmantojot WEB saskrarni jeb WEBMAIL ja tāda piekļuve ir iespējota (piem http://www.inbox.lv un http://www.gmail.com), vai arī izmantojot kādu epastu klientu (Outlook, Outlook Express, Evolution, Bat vai tālruņu iebūvētos epastu klientus). 4. epastu serverim var pieslēgties dažādos veidos – POP3 un IMAP. Kā arī katrs no šiem veidiem, var tikt šifrēts izmantojot SSL/TLS kodēšanu. Piebildīšu, ka POP3 un IMAP ir ienākošo epastu protokoli. Izejošais serveris vienmēr tiek dēvēts par SMTP serveri. 5. POP3 protokols nozīmē, ka epastu klients (POP3 izmanto principā tikai atsevišķie epastu klienti – outlook utt kā arī tālruņos iebūvētie klienti) pieslēdzas pie mailservera, lejupielādē epasta galveni vai visu epastu un tālākā epasta apstrāde notiek tikai uz tālruņa. Kur attiecīgi var veikt uzstādījumus, ka ja piemēram, dzēš epastu no tālruņa, pie nākamās sinhronizācijas tas tiek dzēsts arī no servera utt. Visi šādi iegūtie epasti ir skatāmi arī bezsaistē. 6. IMAP protokols nozīmē to, ka epastu klients pieslēdzas tieši pie epastu servera (to dara arī visi WEBMAIL klienti). Šajā gadījumā, epastu rediģēšana un apstrāde notiek uz paša epastu servera. Bet mailklients lejupielādē tikai galvenes un ja kāds epasts nav bijis jau atvērts pirms tam, bezsaistē to lasīt nebūs iespējams. 7. Atsevišķi serveri izmanto arī SSL/TLS datu kodēšanu. Piemēram, gmail.com tas ir iespējots pēc noklusējuma, bet inbox.lv šādu iespēju var izmantot pēc izvēles. Kas jāsaprot – Outlook, Outlook express, Windows Mail, Evolution utt utjp ir tikai epastu klienti, kuri pieslēdzas epastu serveriem. Un katram epastu serverim var būt savādāks nosaukums. Bet izejošais serveris (SMTP) lielākajā daļā gadījumu būs Jūsu interneta pakalpojuma sniedzēja nodrošinātais serverim. Piemēram, LMT – com.lmt.lv, BITE – smtp.banga.lt, Lattelecom – mail.apollo.lv utt. Caru ka kādam šis raksts palīdzēja!

Advertisements

Kuram mobilajam ilgi tur baterija?

Posted in IT palīdzība on aprīlis 26, 2011 by matissjekabsons

Diezgan daudz laika pavadu sekojot dažādiem jaunumiem IT un telekomunikāciju jomā. Ļoti bieži cilvēki interesējoties par tālruņiem jautā par bateriju – cik ilgi tā tur?

Patiesībā, tik pat labi var jautāt par auto – cik tas ēd benzīnu un pēc tam sūdzēties ka esi apkrāpts, jo lūk Tev ēd 2x vairāk. Kādēļ rodas šādas situācijas? Tālruņu specifikācijās minētie baterijas darbības laiki ir maksimālie iespējamie, kas nozīmē ka tālrunis visu laiku atrodas perfektā uztveršanas zonā (vai arī tam vispār atslēgtas visas bezvadu komunikācijas), tas atrodas tam ideālā mikroklimatā, no tā netiek zvanīts un uz to arī netiek zvanīts. Tādā veidā man Nokia E72 izturēja 18 dienas 😀 Patiesais stāsts ir pavisam citādāks. Ja gribas lietot tālruni ar milzīgu ekrānu un neskaitāmām fīčām. Ja Tu sērfo internetā, facebook, sūti daudz sms, klausies mūziku, lieto GPS… rēķinies ar to, ka par visnoturīgākie tālruņi Tevi priecēs…nu varbūt diennakti. Salīdzinājumam: 50 gadīga sieviete, kura brīvā laikā nodarbojas ar šķirnes suņu frizēšanu, tālruni lieto tikai lai atbildētu uz klientu zvaniem un brīvdienās saszvanās ar saviem bērniem… Nokia E52 (tehniski ļoti līdzīgs gan E55 gab E72) noturas 10 dienas, bet viņas dēlam kurš lieto epastus, skype, twitter, sūta daudz SMS un mēnesī norunā kopsummā ap 10h, tāds pat tālrunis notur vien 2-3 dienas. Līdzīgi, ka man šobrīd Samsung Galaxy S… 2dienas iztur reti 🙂 Bet lietojot to tikai kā ierindas tālruni – 3 dienas brīvi… bet kāda gan tad jēga no neskaitāmām funkcijām, ja tās nelieto…

Samierinaties – baterijas nav domātas, lai uz nedēļu līstu ar mobilo mežā un sērfotu draugiem.lv 😉

Kādēļ es izvēlos Android nevis Windows Phone 7

Posted in IT palīdzība on aprīlis 17, 2011 by matissjekabsons

Pasaulē, jau labu laiku, risinās siva cīņa starp vairākiem mobilo platformu izstrādātājiem. Symbian šobrīd var uzskatīt par izmirstošu sugu (ne velti Nokia izlēma apvienoties ar Microsoft, lai izmantotu Windows Phone savos tālruņos), bet iOS (Apple iPhone), WP7 (Microsoft Windows Phone 7) un Android ir ieskrējušies uz nebēdu. Skrējiens uz troni ir mežonīgs un lielākā daļa izstrādātāju jau ir nogāzušies vai ari atrodas tuvu tam, lai izstātos no spēles. Piemēram Black Berry… savulaik tik ļoti populārie RIM ražotie tālruņi ASV. Ari to laiks izskatās, ka būs pagājis.

Bet tēma tomēr ir par Android un WP7. Par iOS nerakstu principa pēc, jo tālruņa tehniskais izpildījums, man to liek nolikt imidža plauktiņā un attiecīgi nevēlos šo OS izskatīt kā potenciāli lietojamu…varbūt diemžēl, bet varbūt par laimi.

Šobrid jau ir kāds brīdis, kopš lietoju Android tālruni un esmu pieradis gan pie 4″ ekrāna, gan pie tā, ka nav pogu. Esmu nedaudz vīlies batarejas darbības laikā, bet ko var vēlēties, ja ņem vērā ekrāna izmērus. Darba dienā, batareja Samsung Galaxy S mirst uz dienas beigām, šis punkts gan nedod ne plusu ne mīnusu OS, jo tā ir dzelžu problēma.

Tagad par pašu OS… Copy/Paste… jā jā, ar pēdējiem 2 apdeitiem tas ir ticis ari WP7, bet kādēļ to tik ilgi bija jāgaida? Bet kā ar navigāciju? Android arī neizceļas ar īpaši ērtu un stabilu navigācijas sistēmu, bet tā ir reāli lietojama un nav nemaz tik neparocīga kā varētu šķist. Protams šajā punktā atzīstu Nokia Maps pārākumu. WP7 alternatīvu neatradu…respektīvi navigācijas NAV… Pie bonusiem WP7 var noteikti minēt skaisti nostrādāto gaming ideju ar “sterilu” 3D procesēšanu, nekas tam līdzīgs uz Android šobrīd nav un iespējams, ka arī nebūs. WP7 izmanto ari Xbox Live servisu, kas MANUPRĀT nozīmē tikai to – varbūt tā varētu būt jauka spēļu iekārta?

WP7 programmatūra no 3. izgatavotājiem ir gaužām maz un tas kas ir, šobrid mani neapmierina. Iespējams, ka tas ari ir galvenais faktors, kādēļ man pagaidām nepatik Windows Phone, jo godīgi sakot manuprāt tas varētu but lielisks tandēms – Microsoft Office uz galda un Microsoft Office kabatā, bet tikai tajā brīdī, kad WP tālruņi būs apgādāti vismaz ar Super Amoled displejiem, 16-32GB iebuvēto atmiņu datu glabāšanai, 1 vai vairāg GB operatīvo atmiņu… tas viss tuvojas jau šogad (2011.). Iespējams, ka atliek tikai uzgaidīt. Kā ari – 2013 gadā (tā baumo), parādīsies Windows Phone 8… runā, ka tā būšot jauna revolūcija. Iespējams, ka tā ari būs. Ir tikai vēl tāda niance – Android ari nesnauž.

Palieku pie Android, jo ir daudz plašāks programmnodrošinājums, tālrunis ir daudz elastīgāks ari gīka (eng.: geek) rokās. Elastīgums gan var pēkšņi pamainīties, ja Google pēkšņi liks visiem Androis tālruņu ražotājiem slēgt bootloaderi, bet kamēr tas nav noticis un kamēr nav iznākusi tiešām baudāma Windows Phone versija, atliek tikai baudīt Android.

…protams, ka nezinu ko es teiktu, ka WP7 būtu lietojis vairāk par 2h, jo Android tomēr lietoju jau mēnesi, bet 80%, ka domas nemainītu.

Kā noglabāt savus datus garantētā drošībā

Posted in IT palīdzība on februāris 4, 2011 by matissjekabsons

Ir 21. gadsimts un lielākā daļa visu mūsu datu tiek glabāti digitālā formā. Daļa no tiem ir svarīgāki, daļa ne tik svarīgi. Katrā gadijumā, ja noklīst mūsu USB “fleška” vai ārējais HDD, diez vai mums patiktu situācija, ka kāds atradējs pēta mūsu dokumentus vai ģimenes foto. Par laimi ir vairākas opcijas, kā nodrošināties pret šādu datu noplūdi. Un nav svarīgi par ko mēs diskutējam – dators, ārējais HDD, USB “flaška”, mobilais tālrunis utt. Ja Jums ir interese, padarīt nejauši noklīdušos datus, nelietojamus citiem cilvēkiem, tad šis ir īstais raksts, kurš jāizlasa!

Tehnoloģija, kuru tagad apskatīsim – datu šifrēšana [eng: data encryption].

Šifrēšana kā tāda, nozīmē atvērtas informācijas pārvēršanu par slēgtu (nepieejamu, nesaprotamu, nelasāmu) un otrādi. Digitālā formā, tas notiek izmantojot dažādas šifrēšanas programmas, kuras attiecīgi lieto kādu šifrēšanas algoritmu. Šifrēšana iedalās garantētā un laicīgi neatšifrējamā. Sīkāk neiedziļinoties, turpinām ar 3 programmām, kuras lietojot var veiksmīgi slēpt savus slēpjamos datus.

TrueCryptBitLocker un PGP

TrueCrypt ir bezmaksas OpenSource programma. Tā ir multiplatformu sistēma, tātad strādā uz:

  • Windows 7
  • Windows 7 x64 (64-bit)
  • Windows Vista
  • Windows Vista x64 (64-bit)
  • Windows XP
  • Windows XP x64 (64-bit)
  • Windows Server 2008
  • Windows Server 2008 x64 (64-bit)
  • Windows Server 2003
  • Windows Server 2003 x64 (64-bit)
  • Windows 2000 SP4
  • Mac OS X 10.6 Snow Leopard (32-bit)
  • Mac OS X 10.5 Leopard
  • Mac OS X 10.4 Tiger
  • Linux (32-bit and 64-bit versions, kernel 2.4, 2.6)

Ir daudz un dažādas iespējas. Kā šifrēt, piemēram, vienkāršu USB “flašku” tā izveidot noslēptu operētājsistēmu uz Jūsu datora, kas nozīmē, ka ielogojoties ar vienu paroli Jūs nonākat vienā operētājsistēmā, bet izmantojot citu paroli attiecīgi citā operētājsistēmā, kur var turēt visus slēpjamos datus un programmas. Neeksistē nekādas tehnoloģijas, kuras šifrēto datu kopumu spētu identificēt ar TrueCrypt. Attiecīgi ir praktiski nereāli atrast slēpto operētājsistēmu un tās datus.

BitLocker Drive Encryption – Microsoft Windows Vista Ultimate, Windows Vista Enterprise, Windows 7 Ultimate, Windows 7Enterprise un Windows Server 2008 iestrādāta šifrēšanas sistēma. Vienkāršam gala lietotājam atšķirība no TrueCrypt ir tikai tādā līmenī, ka nav iespēja izveidot slēptu operētājsistēmu. Katrā ziņā, ja esat iegādājies kādu no augstāk minētajām Windows versijām un nav nepieciešama slēpta operētājsistēma, neredzu iemeslu lietot citu šifrēšanas metodi.

PGP [Pretty Good Privacy] – arī brīvi pieejams šifrētājs. Radies jau ~1991. gadā, kad tā pirmā versija izmantoja simetriskās šifrēšanas algoritmu BassOmatics, kuru radījis Filips Cimmermans, kurš arī radīja PGP. Tas viss tika darīts, lai cīņā pret kodolenerģētiku (kur piedalijās Cimmermans) varētu droši glabāt savus datus. Uz doto brīdi nav zināms neviens veids, kā varētu atšifrēt PGP šifrējumus. Lai gan manuprāt ari BitLocker un TrueCrypt šifrējumu arī nav reāli atšifrēt :) Vienīgi PGP 1996.gadā [Brusa Šneiera vārdi] tika klasificēts kā kara vajadzībām vistuvāk esošā sistēma.

Ja Jums ir radusies kāda interese par datu šifrēšanu, vai varbūt ir radusies vēlme vai nepieciešamība veikt šifrēšanu Jūsu datoriem, “flaškām” utt, droši rakstat epastu: matiss@jekabsons.lv

 

Alternatīva epastu un ikdienā veicamo darbu organizēšana!

Posted in IT palīdzība, Jaunumi on novembris 19, 2010 by matissjekabsons

E-pasti ir mūsdienās neatņemama dzīves sastāvdaļa un laikam tikai retais tos nelieto tos ikdienā. Ir daudz un dažādas iespējas kā organizēt savu pastu: viena no versijām ir lietot piemēram Windows iebūvēto Outlook Express vai kopš Windows Vista versijas Windows Live Mail programmu. Tā ir visā visumā ērta programma un noteikti tiek galā ar pamata uzdevumu – saņem, sūta e-pastus un ir samērā ērti lietojama. Arī kontaktu sinhronizācija ar tālruni ir ērta un vienkārša.

Programma ir pielietojama arī vienkāršai dienas plānošanai un RSS plūsmu lasīšanai. Es pats šo e-pastu programmu dēvēju par studentu Outlook, jo pietiek vien iegādāties Windows, lai varētu Windows Live Mail 2011. lejupielādēt bez maksas. Savukārt, lai tiktu pie Microsoft Outlook, nāktos šķirties no aptuveni 110-120Ls papildus.

Ja turpina tēmu par Microsoft produktiem, tad nākamais solis ir Microsoft Outlook, kas ir jau funkcijām ļoti bagāta (ja ne pārbagāta) programma, kurai ir iespējams paplašinājums Business Contacts Manager, ar kuru šī programma kļūst par nelielu pamata CRM (Customer realationship management). Cena par šo produktu ir, kā jau iepriekš minēju 110-120Ls par vienu datoru. Ja īsumā jāpasaka, kas tas ir – Wondows Live Mail + 10x vairāk iespēju. Ja lietojam Microsoft Exchange serveri, tad šis kļūst arī par spēcīgu klientu attiecīgam servisam, lai gan Microsoft Exchange serverim ir arī online WEB saskarne caur kuru to veiksmīgi lietot – individuālos un kopējos kalendārus, kontaktus, epastus utt.

Visā visumā ir arī vēl daudz citi klienti epastu un kalendāra lietošanai. Bet visam ir neliels mīnuss. Vai nu tā ir ierobežota funkcionalitāte, bet varbūt cena: MS Exchange gadijumā, cena ir 512.71Ls (ar iekļautu PVN) un ar 5 lietotāju licenzi. Lai pievienotu papildus lietotājus, katrs lietotājs izmaksās vēl ~50Ls. Tātad ja uzņēmumā strādā 10 darbinieki, tad izmaksas uz šādu sistēmu sastāda ~762.71Ls un tas ir neierēķinot Microsoft Server izmaksas, kuras apkopojot, kopsumma mierīgi pārsniegs 1000Ls

Vai ir kādas lētākas alternatīvas? Bet protams. FOS (Free Open Source) lietotāji un izstrādātāji par to domā ik mirkli. Es nezinu par visām pieejamajām programmām, bet zinu stāstīt par mūsu piedāvāto HORDE servisu.

Mūsu piedāvājumā ir sistēma, kura funkcionalitātē ļoti maz atpaliek no Microsoft Exchange servisa. Ir pieejami e-pasti, kalendārs, plānotājs, notikumu pieraksti, piezīmes un pat finansu plūsmas kontrole. Ir kā kopējās lietošanas datu bāzes, tā individuālās. Sekretāre var saplānot visiem kopējus darbus un kādam specifiskus atsevišķus darbus un darbinieku tālruņi var automātiski sinhronizēties ar serveri, lai saņemtu visus uzdevumus un pēc tam tos pārraudzītu tālruņa kalendarī.

Šis ir e-pastu sadaļas saskarnes izskats. Protams, ka te viss ir kā lielākajā daļā epastu online sistēmām. Bet piedāvājam arī ērtas iespējas, piemēram, 2x uzklikšķinot uz epasta, tas atvērsies jaunā logā, bet uzklišķinot uz epasta vienu reizi, apakšējā saskarnes daļā būs lasāms e-pasts tai pat ekrānā. Un ir vēl kāda ērta iespēja – uzklikšķināt uz e-pasta ar labo peles taustiņu un…

Pieejamas arī daudz un dažādas citas funkcijas, kuras ir ērti lietojamas, no jebkuras pasaules malas. Galvenais, lai Jums būtu pieejams dators ar interneta pieslēgumu. Šobrīd mēs cītīgi nodarbojamies ar saskarnes tulkošanu uz latviešu valodu un jau drīzumā varēsim piedāvāt 100% latviskotu saskarni šim servisam. Ja Jums ir radušies kādi jautājumi par konkrēto produktu, droši rakstat uz epastu matiss@jekabsons.lv

Zemāk vēl pāris bildes no programmas saskarnes:

 

Turpmāk lasi mani – http://blog.jekabsons.lv

 

 

 

 

Lietojam Apache un MySQL uz Windows – Apache nestartējas

Posted in IT palīdzība with tags , , , on aprīlis 27, 2010 by matissjekabsons

Visiem, kas padziļināti lieto IT tehnoloģijas ir jau labu laiku pazīstams programmu apkopojums XAMPP kam ir ari Windows versija. Ļoti bieži, uzstādot to uz Windows darba stacijas, nekādi nesanāk startēt Apache WEB serveri. MySQL startējas normāli un parāda, ka ‘service started’, bet Apache konsolē rāda, ka ir startējies, bet tomēr nedarbojas. Visos gadijumos, ar kuriem man nācies saskarties, pie vainas ir bijis viens un tas pats – SKYPE. Veram vaļā Skype, atveram rīki -> uzstādijumi -> Citi -> Savienojums šeit jāizņem viens ķeksītis:

Tālāk saglabājam Skype uzstādijumus, pārstartējam Skype un lietojam XAMPP 🙂

Lai veicas!